“Atpūta — kastīte, kas deg ātrāk par starta svilpi”
Kas tur dīvaini: vārdos solās miers, bet uz etiķetes auļo tumšzils vienradzis, gatavs lēkt pāri barjerām. Šī ir slepenā “relaksācijas” versija — ar tiem pašiem iedarbīgajiem graudiem, ko savulaik šķīla katrā lauku stadionā aiz tribīņu koka margām. Tie, kuri saprot, sapratīs: deg tikpat droši, kā toreiz, kad pirmo reizi uzkarsa tribīņu bungas un viss gaiss smaržoja pēc priedes sveķiem un adrenalīna.
Mazliet mītikas starp brīžiem, kad aizdziest un iedegas
Leģenda čukst, ka šos sērkociņus impregnēja ar slepenu maisījumu, lai tie neapdzistu pat pēkšņas sacensību lietusgāzes laikā. Etiķeti rotāja zvērīgs, bet cēls siluets — ne gluži zirgs, ne gluži brīnumradījums — kā mājiens, ka liesmai jābūt spēcīgai un graciozai reizē. Un, kaut visi apkārt runāja tikai par atpūtu un mieru, patiesībā kastīte vienmēr bija īstais signāls: “Aiziet!"