Rītu rasā un vasaras putekļos nobriedusi kokvilna, viegli noskrāpēta kā vecs žurnāla vāks, nes sevī vienu stilizētu sauli: tumši izšūtu zieda–staru aplīti, kas sēž tieši virs pieres un mierīgi atgādina – gaisma ceļo līdzi, kurp vien tu dodies. Ne uzkrītoši, bet pamanāmi, gluži kā vakara tveicē ieraudzīts zibens.
